Izjava za štampu

Kā jau bija iepriekš gaidīts, uz pirmo mājas spēli sezonā ieradās tūktošgalvains mājinieku atbalstītāju pūlis. Un komandai nebija citu iespēju šajā spēlē kā tikai uzvarēt. Jau no pirmajām spēles minūtēm Saints F.C. izdarīja spiedienu uz pretinieku vārtiem. Kristapam Mazkalniņam vien bija divas lieliskas iespējas gūt vārtus jau pašā spēles sākumā, taču viņam neizdevās tās izmantot, tāpat kā Krišjānim Ankipānam, kā rezultātā pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 0:0.
Spēles pārtraukumā atnākušajiem faniem par prieku uzstājās karsējmeiteņu grupas dalībnieces, kas rotājušās ar eksotisku putnu spalvām un tērptas spīguļojošos kostīmos demonstrēja savus jaukumus un deju ritmā sašūpoja ne vien savus pavedinošos gurnus un slaidās kājas, bet arī visu stadionu. Uzreiz pēc pārtraukuma pārpildītajām tribīnēm tika sagādāts vēl viens pārsteigums, jo savu uznācienu demonstrēt kārta bija jau popularitāti ieguvušajam strīkerim, kurš dēvē sevi par DeeR. Uzsitot jaunu emociju vilni un gaviles klātesošajos arī šis spēles šova elements tika pavadīts ar ovācijām.
Tikmēr mājinieku komandas pārsvars kļuva aizvien nospiedošāks, līdz spēles 80. minūtē viesu aizsardzība neizturēja spēles tempu un kļūdījās, bumbu pārtvēra Jurijs Ginzburgs un ātrumā apspēlējot pretinieku aizsargu ielauzās FC Centurion soda laukumā un piespēlēja to uz tālo vārtu stabu Tomam Spulbergam, kuram atlika tikai ieraidīt to bezspēcīgā Andža Zalkša vārtos. Saints F.C. fani varēja gavilēt, uzvara ar rezultātu 1:0 pār cienījamu pretinieku.
Pēc spēles beigām tūkstotis Saints F.C. fanu devās, domājams turpmāk jau tradicionālajā, lāpu marša gājienā pa pilsētas ielām, skandējot kluba himnu:
Svētie maršē,
Svētie maršē,
Es vēlos būt ar Saints,
Kad svētie maršē!
Šis iespaidīgais lāpu gājiena maršs vainagojās ar simbolisku ķecera dedzināšanu uz sārta, kam lieti noderēja jau savlaicīgi sagatavotais izbāzenis, kuram bija vērojama attāla līdzību ar Kārļa Marksa kungu. Jāsaka gan, ka ugunskura liesmām iedegoties, tuvāk stāvošie vēlāk bija gatavi apzvērēt, ka saklausīja šī butaforiskā izbāzeņa kliedzienus nelabā balsī, kas kaut ko sauca par visu zemju proletāriešiem. Taču neviens no klātesošajiem nespēja noliegt, ka grūti bija novaldīt sejā smaidu, vērojot kā šis izbāzenis kustināja savas īsās kājeles, it kā vēlētos braukt ar divriteni, kad uguns liesmu mēles sparīgi metās virsū ar zāģu skaidām pildītajam ķecera rumpim. Un drīz vien, sakurtā sārta liesmām pieņemoties spēkā, sakrautais ugunskurs nosvila ar tajā likto ķecera izbāzeni un pārvērtās pelnos, kurus jau rīt izkaisīs pa pasauli mūžības vējš.

---

---